Šodien pie tases kafijas aicinājām nevienu citu kā Reini Lillo, kuram JSAN gāja pa visam slikti, bet ir apņēmības pilns pierādīt sev un citiem, ka viņš ir spēcīgs spēlētājs.
Jānis Stariņš: Labdien, Reini. Kā šodien jūtaties?
Reinis Lillais: Jūtos ļoti noguris, visi spēlētāji devās mājās, bet paliku un turpināju trenēties.
J.S.: Esmu vērojis JSAN spēles un jaatzīst nekādu spīdošu sniegumu nerādi. Kā Tu to skaidrotu?
R.L.: Eh... pats nespēju to izskaidrot. Kad spēlēju ārzemēs, sniegums bija normāls, īstenība pat labs. Ierados šeit un kaut kā sāka neveikties. Ar to arī varu izskaidrot to, ka nedevos pie ģimenes, bet paliku un turpināju trenēties. Jācīnās par katru cenu lai iekļūtu labākajā komandā.
J.S.: Ja Tev būtu jaizvēlas komanda un Tu nezinātu kāds ir tās sastāvs, kuru Tu izvēlētos?
R.L.: Interesants jautājums.. Laikam jau, ka Talsu Vilki un Rīgas Leduslāči. Šajām komandām ir ļoti pieredzējuši treneri, un arī ar viņiem iepazinos nometnē. Labi cilvēki, ar kuriem būtu patīkami sastrādāties.
J.S.: Kā izvēlies ekipējumu? Varbūt skaties pēc kvalitātes, cenas, firmas?
R.L.: Svarīgākais katrā ziņā ir kvalitāte. Tālāk nāk firma, nekad nepērku kaut kādas firmas par kurām nav dzirdēts. Bieži skatos ar kādas firmas slidām slido spēlētāji NHL. Cena nav problēma, dažreiz pat aizņemos naudu, vienmēr meklēju labāko kvalitāti.
J.S.: Vai Jums patīk izvicināt arī dūres?
R.L.: Nē, priekš tam darbs policistiem. Protams ja izaicina varu arī pakauties.
J.S.: Kapēc izvēlējies spēlēt hokeju?
R.L.: Tēvs spēlēja hokeju. Viņš bija viens no trakākajiem hokeja faniem. Daļēji patika futbols, bet hokejs tomēr izkonkurēja futbolu.
J.S.: Labi, paldies. Tas taka būtu šijā reizē viss, cerams tiksimies vel kādu reizi.
R.L.: Nav par ko! Uz redzi.