Euro 2012: grupu turnīra rentgens

Raimonds Rudzāts autors 2012-06-20 19:05




Vakar noslēdzās grupu turnīrs Eiropas čempionātā futbolā, bet jau rīt sāksies izslēgšanas spēles. SA+ tradicionālie eksperti ļoti rūpīgi atskatījās uz katras komandas paveikto šajā čempionātā līdz šim, vērtējot taktiku, skaidrojot kļūdas un veiksmīgās darbības.Vien dažas odziņas: Nīderlande paši aizmet prom savus trumpjus, krievi izsķirošajā spēlē samaksā par Zirjanova atstāšanu rezervē, bet spāņiem laukumā tomēr ir jābūt kādam uzbrucējam.

Krievija

Krievijas izlasei jūra bija līdz ceļiem, bet pašapziņu debesīs cēla uzvara pār Čehiju. Tomēr atlikušās spēles bija diezgan škidras. „Krievi bija pārliecināti, ka izies no grupas. Labi nospēlēja pirmo spēli, otrajā pretī nāca mājinieki – varbūt tas traucēja. Pret grieķiem laikam nebija gatavi, bija pašpārliecināti nedaudz. Grūti pateikt, kas ar viņiem notika, bet par to viņi dārgi samaksāja,” stāsta Artūrs Zakreševskis. Arī Dainis Kazakevičs norāda uz to, ka krievi pēdējai spēlei neesot bijuši gatavi. „Pirmajā spēlē ar Čehiju krievi nodemonstrēja patiešām ļoti ātru, kvalitatīvu un agresīvu futbolu, ar ļoti labām pārejām no aizsardzības uzbrukumā. Pēc pirmās spēles varēja spriest, ka – ja krievi spēlēs tādos ātrumos, tad būs izteikti favorīti izkļūšanai no grupas, savukārt ar katru nākamo spēli Krievijas izlases sniegums palika arvien vājāks un tas bija saistīts ar spēlētāju kustību tajā brīdī, kad komanda ir ar bumbu, jo bieži vien radās situācijas, kad, ja pretspēle bija pietiekami agresīva un cieša, tad krieviem radās problēmas, viņi ķērās pie individuālām darbībām, bet nevar teikt, ka viņiem būtu kāds izcils spēlētājs.”

Kazakevičs norāda – krieviem nepadodas spēlēt pret blīvu aizsardzību, bet pašiem aizsargāšanās arī sagādāja problēmas. „Poļi krieviem pretī nelika neko sarežģītu, spēlēja pēc 4 – 1 – 4 -1. Tas nebija pārsteigums, ka Polija uzsvaru lika uz Dortmundes „Borussia” saspēlēto trio Piščeku, Blaščikovski un Levandovski. Neskatoties uz to, ka pretinieku meistarības līmenis nebija sevišķi augsts, jau spēlē pret poļiem varēja redzēt, ka Krievijai ir lielas problēmas ar spēli aizsardzībā. Pret Grieķiju, kad bija skaidrs, ka viņi izvēlēsies izteiktu pretuzbrukumu taktiku, es sastāvā neieraudzīju Zirjanovu un neieraudzīju arī citu cilvēku, kas viņa funkcijas varētu veikt. Zirjanovs iepriekšējās spēlēs bija manāms ar to, ka cementēja pārejas bloku no aizsardzības uzbrukumā, labi palīdzēja neitralizēt pretuzbrukumus, it sevišķi kreisajā malā. Tur arī izveidojās moments, kad grieķi guva vārtus.” Kazakevičs piebilst: krievi ir spēlējuši savu spēli neatkarīgi no pretinieka, kas esot dīvaini, ņemot vērā, ka nebija meistarīgāki par nevienu no oponentiem.

Polija

Polijai čempionāts savās mājās beidzās nesekmīgi, cerībām izkūpot gaisā. „Poļus varbūt pirmā spēle izsita no līdzsvara, kad vāji vairākumā pret grieķiem spēlēja. Pēc tam arī pret krieviem tā spēle nebija tāda, kā viņi paši gribētu. Tomēr poļu spēlētāju vidējais līmenis ir nedaudz zemāks kā visiem pārējiem, ja skatāmies uz nacionālajiem čempionātiem,” prāto Zakreševskis. Bija skaidri redzams, ka aizsardzībā poļiem trūkst sapratnes. Pieredzējušais aizsargs to skaidro ar saspringtu spēļu trūkumu. „Varbūt viņi klubos katrs spēlē citādi un ir pieraduši tā spēlēt – tās nianses ir dažādas. Piemēram, vārtsargs savā klubā prasa aizsargiem atrasties tur, bet aizsargi ir pieraduši atrasties nedaudz citur tajās pašās situācijās. Treneriem vajadzēja pievērst vairāk uzmanības aizsardzībai, lai komanda darbotos kā viens vesels, nebūtu pārpratumu, kad viens kaut kur aizskrien ne tur, cits atkal – neaizskrien, lai vārtsargs negaida, ka aizsargi „ies ārā”, bet aizsargi – ka vārtsargs „spēlēs augstāk”. Viņi nepiedalījās atlases ciklā, sen nebija bijušas spēles saspringtā režīmā. Tāpat arī ukraiņu aizsargiem bija problēmas,” secina Artūrs.

Grieķija

Grieķija ir čempionāta pelnrušķīte – kas tik ar viņiem nav noticis! Tomēr, parādot kārtīgu cīņassparu un ticību sev, no grupas izkļūt ir izdevies. „Neskatoties uz jaunā trenera centieniem, tāpat galvenais ierocis ir pretuzbrukumi. Var teikt tikai vienu – kārtējo reizi pierādījās tas: ja tev ir kāds trumpis, tad tas ir jācenšas maksimāli izmantot. Grieķija savu trumpi izmantoja par 100%, ko viņi parādīja arī Poliju, spēlējot mazākumā,” norāda Kazakevičs. Grieķi, neskatoties uz to, ka pirmajā spēlē uzvara izslīdēja no rokām, situācijā, kad bija parādījuši raksturu, tomēr cīnījās līdz galam un par to tika atalgoti. Penedele tur bija, kad Karaguni nogāza, bet šis čempionāts vēlreiz parāda, ka katra spēle ir jāspēlē līdz galam, katrs pretinieks ir jārespektē, nevar domāt, ka esi jau ¼ finālā vai kur,” uz sporta aksiomu norāda Zakreševskis.


Čehija

Čehi šogad ne tuvu uz čempionātu neieradās ar tādām ambīcijām un sastāvu kā 2004. Gadā, bet pirmā spēli lika meklēt striķi. Tomēr čempionāta laikā ir izdevies savākties, tagad kaļot plānus Portugāles apspēlēšana. „Godīgi sakot, pirmā čehu spēle atstāja neviennozīmīgu iespaidu. Uz Krievijas izlases fona izskatījās ne visai gatavi, savukārt nākamie divi mači parādīja, ka Čehija, nospēlējot maksimāli disciplinēti, spējot izmantot savus momentus, spēj izcīnīt arī uzvaras. Nedomāju, ka viņiem ir lielas izredzes tikt tālāk par ¼ finālu, jo darbība laukumā gan aizsardzībā, gan uzbrukumā ir pārāk lēnas, un komandas, kas spēlēs ātrāku futbolu, spēs dominēt, viens pret viens spēlējot, radīs lielas problēmas Čehijas izlasei,” pareģo Kazakevičs.

Nīderlande

„Nīderlande ir turnīra lielākā vilšanās – pēc spēlēšanas Pasaules kausa finālā, netiek ārā no grupas, turklāt zaudē visās spēlēs. Grūti pateikt, kas bija pie vainas. Varbūt nebija pirmo spēli ar dāņiem uztvēruši nopietni. Ja pirmajā spēlē var gadīties visiem, tad otrajā Vācija parādīja, ka ir labāki. Tāpat Nīderlandei aizsargi ne pārāk pārliecinoši spēlēja, tāpēc arī nomainīja Heitingu, Matijsenu, bet arī tas nepalīdzēja. Varbūt fiziski kaut ko bija salaiduši grīstē, jo spēles viņi sāka labi, bet pēc 15 – 20 minūtēm sāka sēsties,” uz uzkrītoši vājo fizisko sagatavotību uzmanību vērš Zakreševskis. Tikmēr Kazakevičs uzskata, ka galvenais klupšanas akmens čempionātā bija treneris un viņa pieņemtie lēmumi un savstarpējās attiecības komandas iekšienē.

„Manuprāt, Nīderlandes izlases galvenais spēks ir uzbrūkošais futbols, bet, izvēloties tipiskus balsta pussargus – ne tik daudz veidotājus, kā aizsardzības tipa spēlētājus (de Jongs un van Bommels) – Nīderlandes izlase paņēma sev nost tos trumpjus, kas viņiem bija. Viņiem bija jāizvēlas vairāk uzbrūkoši un veidojoši spēlētāji – tas bija spēks, kuru viņi paši neizmantoja. Principā, jau sākot ar pirmo spēli pret dāņiem, otrajā puslaikā arī pret vāciešiem un pirms spēles ar Portugāli, radās iespaids, ka Nīderlandes izlases trenerism saprot to, ka ne visai pareizs ceļš ir ticis izvēlēts. To parādīja van der Vārta un Huntelāra izlaišana sākumsastāvā. Radās iespaids, ka treneris vēlējās izmantot spēlētājus, kas veiksmīgi spēlēja Pasaules kausa izcīņā, ierobežojot kreatīvo spēlētāju pielietojumu, kaut vai vidējās līnijas centrā izvēloties spēlētājus, kas ir pārāk tendēti nevis uz spēles veidošanu, bet gan pretinieku uzbrukumu apstādināšanu.”

Dānija

Dāņi aizvadīja solīdu čempionātu, bet palika iespaids, ka palika vēl neizmantota munīcija. „Dāņi pret Nīderlandi pirmo spēli ļoti organizēti aizsardzībā nospēlēja, bet pret Portugāli bija nedaudz pašpārliecināti. Aizsargi vairākus momentus paši sev atveda – tos gan neizmantoja, bet - tāpat...Pret portugāļiem trešo muļķīgi ielaida, pret vāciešiem neatskrēja malējais aizsargs. Pietrūka koncentrēšanās,” uzskata Zakreševskis. Tikmēr Kazakevičs uzteic par taktiskajiem risinājumiem, norādot, ka, iespējams, no citas grupas būtu izkļuvuši. „Dānijas izlase izvēlējas tipisko pretuzbrukumu futbolu, spēlējot pēc shēmas 4 – 2 – 3 – 1. Centās maksimāli pārliecinoši nospēlēt aizsardzībā, izveidojot ātras pārejas no aizsardzības uzbrukumā, vajadzības gadījumā aizejot dziļāk aizsardzībā – uz 4 – 4 – 1 -1. Variācijas un pārejas spēles laikā parādīja, ka Dānijas izlase bija ļoti taktiski izglītota,” komandu slavē FK „Jelgava” galvenais treneris.

Portugāle

„Lielā mērā šeit daudz ko noteica Krištiano Ronaldu, kurš pilnībā attaisno līdera statusu. Ļoti daudz ņem spēli uz sevi. Pret Nīderlandi, nonākot iedzinējos, atrada spēkus, lai uzņemtos iniciatīvu un lauztu spēles gaitu. Problēma, kas paveras, vērtējot Portugāli – viņiem varētu iet grūti pret komandām, kas pret viņiem izvēlēsies agresīvu un asu spēli uz noteikumu pārkāpuma robežas. Tajā brīdī, kad portugāļiem ir jāspēlē pret šādiem pretiniekiem, viņi sāk steigties un kļūdīties. Tehniskā spēle, kas viņiem ir, var diezgan ātri pajukt, kad pretinieks uzspiež šādu agresīvu pretdarbību,” uz riskiem uzmanību vērš Kazakevičs. Zakreševskis akcentē komandas raksturu, sakot: „Portugāle parādīja, ka grūtās situācijās – gan pret Dāniju, gan Nīderlani – spēj savākties. Dāni bija pārņēmuši iniciatīvu otrajā puslaikā, bija iespējas, kuras neizmantoja. Portugāle spēja morāli saņemties, izveidot momentus un arī beigās uzvarēt. Tāpat arī pret Nīderlandi, nonākot zaudētājos, nenokāra galvas un godam tika ¼ finālā.”

Vācija

Vācijas izlase arī šogad spēlē pārliecinoši, parādot, ka pat „nāves grupa” nav nekāds šķērslis. Komandai ir daudz neizmantota potenciāla (Roiss, Gece, Širle), bet pagaidām nav vajadzības pēc pārmaiņām „Gomess ļoti pārliecinoši spēlē uzbrukuma smailē. Var teikt, ka Vācija ir vieno no vissabalansētākajām komandām, kurā ir pietiekami labs balanss starp aizsardzību un uzbrukumu. Lēva komanda pārliecinoši pārvarēja grupu turnīru un, zinot spēles disciplīnu, arī ¼ finālā izdosies veiksmīgi spēlēt pret grieķu pretuzbrukuma futbola, līdz ar to es nedomāju, ka grieķiem izdosies tikt tālāk,” pareģo Kazakevičs.

Horvātija

Horvāti bija cienīgi spēlēt ¼ finālā, taču abi eksperti norāda – rezultāts ir likumsakarīgs. Vismaz – pie šādas izlodes. Kazakevičs: „Horvātijas izlase mani patīkami pārsteidza, parādot sevi no vislabākās puses. Runājot par trenera darbu, es varu paslavēt Slavenu Biliču, kurš ļoti rūpīgi gatavojās katrai spēlei. Piemēram, pret Spāniju, kas bija ļoti svarīga spēle horvātiem, Biličs, manuprāt, izvēlējās ļoti pareizu taktiku. Protams, mēs varam teikt, ka uzvarētājus netiesā un zaudētājs ir zaudēts, bet Biliča taktika ļāva pietiekami veiksmīgi cīnīties ar spāņiem. Horvātu disciplinētā darbība sagādāja lielas problēmas un nevarētu teikt, ka Spānija uzvarēja pārliecinoši. Ja Horvātijai spēles beigās nevajadzētu atsegties un iet uz priekšu, Spānijai būtu ļoti lielas problēmas uzvarēt. Biličs, kā jau daudzas komandas, izvēlējas 4 – 2 -3 -1, ar ātrām pārejām no aizsardzības uzbrukumā un nebaidījās pirms izšķirošās spēles Jelaviču nomainīt, jo to prasīja komandas taktika.” „Horvāti pelnīti neizkļuva no grupas. It kā jau līdzīga līmeņa komanda ar itāļiem, bet itāļi tomēr bija labāki, tāpēc arī tika tālāk,” uzskata Zakreševskis.

Spānija

„Spāņi spēlē savu futbolu – ar lielu pārsvaru bumbas kontrolē. Lielāko spēles daļu pretinieki aizsargājās, bet Spānija agrāk vai vēlāk atrod kādu šķirbiņu. Itāļiem paveicās, ka Toress divas Bufona kļūdas neizmantoja. Vienreiz Bufons kļūdījās izgājienā, tiesa, pēc tam meistarīgi kā aizsargs nospēlēja, bet otrā epizodē Toress pārmeta pāri un netrāpīja,” uz neizmantotām iespējām norāda Zakreševskis. „Ļoti interesants bija taktiskais risinājums spēlē starp Spāniju un Itāliju, kad tika izvēlēts sastāvs bez neviena nomināla uzbrucēja,” saka Kazakevičs. „Lai arī Fabregass, Davids Silva un Injesta var būt diezgan bīstami uzbrukumā, tomēr spēle parādīja, ka šādā salikumā spāņiem būs grūti spēlēt pret labākajām komandām. Jebkurā gadījumā – Fernando Toresa vai kāda cita uzbrucēja esamība laukumā ir nepieciešama, lai papildinātu pussargu līnijas kreatīvo bāzi ar spēju nepārkombinēt un būt gatavam noslēdzošajam sitienam un spēt to realizēt.” Abi eksperti domā līdzīgi – Francija var iekost čempioniem.

Īrija

Īri bija absolūtie turnīra pastarīši, gūstot tikai vienus vārtus, neizcīnot nevienu punktu. Jāsaka – tādi paši sērdienīši kā Nīderlande... „Neskatoties uz to, ka viņi katrā spēlē centās parādīt maksimumu, tomēr tā bija komanda, kas krita ārā no kopējā fona. Taktiskais izvietojums – tipisks britu futbols ar shēmu 4 – 4 – 2 vai, precīzāk – 4 – 4 – 1- 1. Spēlēja caur aktīvām malām – Dafu un Makgidiju – izmantojot centrējumus soda laukumā, taču lielus panākumus tas nedeva. Rezultāts ir diezgan likumsakarīgs,” pārliecināts ir Kazakevičs. Zakreševskis vērš uzmanību uz pretiniekiem, kuri spēlējuši ļoti neparocīgā manierē, bet pauž gandarījumu par Īrijas izlasi, aicinot visus ņemt piemēru. „Man ļoti patika īru attieksme. Pret spāņiem zaudē ar 0:4, spēles beigas, bet fani visu laiku dzied, spēlētāji turpina turēties pie spēles plāna, presingot spāņu aizsargus jau pie uzbrukuma ievadīšanas. Tas ir paraugs, ko rādīt visiem – gan futbolistiem, gan līdzjutējiem.”
Itālija

Itāļi, par spīti skandālam dzimtenē, soļo uz priekšu, turklāt savā manierē – izlienot ne sevišķi pārliecinoši, sasprindzinājumā turot visus savus fanus. „Itālijas izlase izvēlējās taktiku, kuru spēlē daudzi itāļu klubi – 3 – 5 -2. Tā ir spēle ar diviem uzbrucējiem un aktīviem malējiem spēlētājiem, kuri spēlē pa visu malu. Īpaši veiksmīgi to dara Madžio, kaut arī otra mala ir pietiekami akrīva. Bez šaubām laba ir centrālā ass, kur toni nosaka Pirlo, kurš varbūt nav tik ātrs spēlētājs un, iespējams, viņam var rasties problēmas aizsardzībā pret ļoti ātru komandu, taču viņa spēles izpratne un futbola intelekts ir tik augstā līmenī, ka ar savām fantasttiskājām piespēlēm viņš kompensē savus trūkumus,” Pirlo uzteic Kazakevičs.

Ukraina

Ukrainai čempionāts savās mājās beidzās, tā arī punktus abiem favorītiem neatņemot. Kā norāda eksperti – spēlē bija robi. Kazakevičs: „Nebija kopīguma sajūtas viņu sniegumā. Spēlē pret Zviedriju zviedri vairāk ļāva ukraiņiem gūt uzvaru, nekā viņi paši to izcīnīja. Čempionāts parādīja, ka spēlējot pēc shēmas 4 – 1 - 3 – 1 – 1, ļoti efektīvs bija Nazarenko un Jermaļenko, taču kopīga zīmējuma pietrūka. Pirmkārt, pietrūka cilvēka, kas varētu sasaistīt uzbrukuma līnijas un vidējās līnijas pāreju no aizsardzības uzbrukumā. Tas pats Voroņins ne visai labi tika ar šiem pienākumiem labi. Spēlēs pret Franciju un Angliju ukraiņiem nebija sevišķi daudz variantu. Ne visai labi ukraiņi darbojās aizsardzības centrā, atzīmēt var vārtsargu Pjatovu, kurš nespēlēja ideāli, taču vairākkārt glāba.”

Par neieskaitīto vārtu guvumu futbola lietpratēji nebur drāmu. Zakreševskis pragmatiski norāda uz faktoriem, kas traucēja. „It kā jau ir tiesnesis, kam jāfiksē šādi vārtu guvumi, bet – kad viss notiek tādā dinamikā, kad vēl vārtu tīkliņš priekšā, tad grūti ir saprast, vai tā bumba ir kaut vai par puscentimetru šķērsojusi līniju. Viss notiek simtdaļās, turklāt bumba lido vienā virzienā, spēlētāja kāja to sit pretējā.” Bet Kazakevičs apgalvo: 6 tiesnešu modelis sevi neattaisno.

Zviedrija

Zviedrija aizvadīja neveiksmīgu čempionātu, par savu varēšanu atgādinot periodiski. Kazakevičs vairāk bija gaidījis no Ibrahimoviča „Pret angļiem izspieda maksimumu no standartsituācijām. Vilties lika Ibrahimovičs, kurš pirmajās divās spēlēs neparādīja visu to, uz ko viņš ir spējīgs un tas bija viens no iemesliem, kas traucēja nospēlēt veiksmīgāk. Pēdējā spēlē, kad vairs nebija atbildības, tad viņi aizcirta durvis, bet kopumā gribētos redzēt saturīgāku sniegumu no zviedriem, nebija „plāna B” Ibrahimoviča neveiksmju gadījumā. Kopumā pietrūka komandas sadarbības, bija pārāk liela paļaušanās uz Ibrahimoviču.”

Zakreševskim ir daudz pretenziju par darbību aizsardzībā. „Ko darīja zviedru vārtsargs, kad otro bumbu ielaida? It kā ne pārāk sarežģīts sitiens, bez nekādiem rikošetiem, bumba lidoja vārtsarga galvas augstumā. Jautājums – kāpēc viņš uz stūri aizgāja? Tāpat arī trešos vārtus tā interesanti ielaida. Var teikt, ka zviedriem negāja spēle aizsardzībā. Pret ukraiņiem otros vārtus ielaida jocīgi. Nezinu, kāpēc, bet aizsargs, kas bija nolikts vārtu stūrī stāvēt, atstāja brīvu vietu starp sevi un stabu, kur arī Ševčenko guva vārtus. Nākamajā spēlē arī bija nosēdināts malā.”

Anglija

Anglija diezgan blāvi izskatījās pret Franciju, kur neizšķirts bija panākums. Kazakevičs vērš uzmanību uz akcentiem, kurus pēc spēles salika Hodžsons. „Pret Zviedriju, izanalizējot visus „par” un „pret”, Hodžsons izvēlējas tipisku britu taktiku – 4 – 4 -2 ar Endiju Kerolu smailē un uzsvaru uz to, lai būtu spēlētājs, kas otrajā stāvā varētu cīnīties ar Olsonu un Melbergu, būt pietiekami bīstams uzbrukuma noslēgumā. Spēle parādīja arī to, ka angļiem ir izpildītāji un rezerves, ar ko pastiprināt spēli, jo lielā mērā veiksmīgas maiņas otrajā puslaikā, iesaistoties Teo Volkotam, ļāva angļiem sev nelabvēlīgu spēles scenāriju pagriezt sev par labu. Pret ukraiņiem ar Rūnija atgriešanos ieguva lielāku pārliecību uzbrukumā. Angļi nespēlē pārāk sarežģītu futbolu, paļaujoties uz spēku, disciplīnu un agresīvu spēli futbolā – tradicionālām vērtībām.”

Daži teic, ka Anglijai ir viena no labākajām aizsardzībām čempionātā, bet Zakreševskis gan tam sevišķi negrib piekrist. „Viņi atļauj diezgan daudz, neteiktu, ka viņi spēlē ļoti labi. Aizsargiem parasti ir tā: ja fiziski labi jūties, tad katra spēle aizsargiem dod arvien vairāk un vairāk pozitīva, jo viņi sāk labāk viens otru saprast. Katrs tomēr spēlē katrs savā klubā, nav visi no viena. Līdz ar to, ar katru spēli sāk viens otru labāk saprast, ar katru spēli vajadzētu būt labāk. Malējie Kouls un Džonsons – aut. ir ātri, labi sedz individuāli, nevienu nelaiž garām.”

Francija

Francija ir komanda – noslēpums. Viņi var nospēlēt ļoti labi, bet pēc tam – izjukt pa vīlēm. Tas noteikti šobrīd satrauc spāņus... „Grūti pateikt, kas notika pret zviedriem, bet pirms tam Francija spēlēja labi. Līdzīgi kā Nīderlandei – baltādainie ir līdzsvarā ar melnādainajiem, tāpēc spēle paliek arvien organizētāka un mērķtiecīgāka. Nīderlandei šāda problēma bija 2004. gadā – it kā individuāli labi spēlētāji, bet ne vienmēr spēlē komandas interesēs. Esmu tā novērojis, bet nevar saprast, kas pie vainas – iespējams, rakstura īpašības,” uz uzlabojumiem spēles organizācijā norāda Zakreševskis, Tieši uz to pašu, proti, spēles organizāciju, uzmanību vērš arī Kazakevičs, sakot: „Francijas izlase radīja ļoti pozitīvu iespaidu pirmajās divās spēlēs. Uzbrukuma grupa ar Riberī, Benzemā, Nasri un Menezu vai Maludā. Līdz ar Blāna atnākšanu ir uzlabojusies spēles disciplīna. Franči arī spēlē 4 – 2 -3 – 1 – taktiku, kura ir tendēta uz uzbrukuma darbībām. Svarīgi būs, kā izdosies komandas darbības savienot ar katra spēlētāja individuālajām spējām, jo skaidrs, ka spēlētāju sastāvs ir spēcīgs, tāpēc ir svarīgi spēlēt komandas interesēs, nevis aizrauties ar individuālām darbībām, uzbrukuma sākumā pēc iespējas ātrāk dzenot bumbu uz priekšu.”

Labs apraksts par katru no komandām