Raimonds Rudzāts autors 2012-06-12 10:57
Pirmā spēļu kārta Eiropas čempionātā ir aizvadīta. Kā jau vienmēr – savi varoņi, savi neveiksminieki, komandas, kas pārsteidz un favorīti, kuri buksē.
Polija savās mājās cer...Uz ko? Ielozēti ļoti labā grupā, poļiem kauna lieta būtu neiekļūšana ¼ finālā. Sastāvs nav sevišķi monolīts, jo ir zvaigžņotais Dortmundes trio un – pārējie. Vismaz pirmajā spēlē tā izskatījās. Aizsardzībā trūkst sapratnes, turklāt – arī sapratne ar vārtsargu nopietni buksē. Grieķi, pat piespiesti pie zemes, atrada veidu, kā sabojāt poļiem vakaru, bet pret krieviem šāda nolaidība vairs neatkārtosies – ja izdosies nogāzt, tad arī nospārdīs...
Grieķija tomēr ir vērtība ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules futbolā. Sākuši pagalam bikli, grieķi tomēr atrada veidu, kā noturēties virs ūdens. Spēlētējam, kurš tovakar aizēnoja poļus, uzvārds bija Selpigidiss, nevis Bīrhofs vai Sulšērs, taču viņa uznāciens bija spilgtākā iesaistīšanās spēlē pirmajā kārtā. Problēmas turpmāk varētu sagādāt vārtsargs Halkiass, kurš spēlē nedroši un kapteinis Karagunis, kurš varbūt ir kapteinis ģērbtuvē, bet laukumā...
Žēl ir skatīties uz Čehijas izlasi. Ne tikai uz šo, bet uz drupām, kas ir palikušas pāri no laikiem, kad spēlēja Grigera, Nedveds. Poborskis, Kollers, Šmicers, Jankulovskis, Uifaluši un citi. Tagad – vienas vienīgas viduvējības, atskaitot divas zvaigznes un Barošu, kuram lielākais trumpis ir uzvārds. Pateicoties priekšgājēju paveiktajam, tiek uzskatīti par „melno zirdziņu” un arī grupa ir pateicīga, taču spēle pret Krieviju parādīja – ne šogad.
Krievija kā parasti ierodas ar troksni. Jāsaka, ka, sākoties Nīderlandes speciālistu ērai, ierašanās ar uz priekšu izvērstām krūtīm un pirkstiem gaisā vairs nav nācijas īpatnība, bet gan pārliecība, turklārt - pamatota, par sevi. Jau pārbaudes spēlēs atstāja pārsteidzoši labu organizētas komandas iespaidu, dažādās aizsardzības lamatās regulāri ņoķerot itāļus. Labi funkcionāli sagatavota komanda, ko bija iespējams izdarīt tāpēc, ka spēlētāji spēlēja mājās, nav izspiesti kā citroni. Starp citu, pret čehiem neko no pārbaudes spēlēs redzētā mēs vēl neredzējām. Trumpji vēl ir paslēpti azotē?
Vācu mašīna Portugālei pārbrauca pāri ar trešo pārnesumu. Turklāt ne jau tāpēc, ka bija tik pašpārliecināti, ka varēja uzvarēt ar pusspēku, bet gan tāpēc, ka ir bojāta ātrumkārba. Pamatsastāvs bija klasisks, bet spēle uzbrukumā – neredzēti vāja. Priekšējā līnijā rezervē sēž vēl viens pamatsastāvs – varbūt veikt hokeja cienīgu rokādi? Vācijas izlase nav itāļi, jo ir mūs pieradinājuši ar to, ka jau no pirmās čempionāta dienas ir formas pīķī. Šogad tā nav – labi vai slikti?
Portugālei gadu no gada vienas un tās pašas klapatas. Proti, nav smailes uzbrucēja. Tie, kas ir, netiek līdzi tiem meistariem, kas spēlē zem smailes uzbrucēja. Laba vidējā līnija un tās pagarinājums aizsardzībā, kur visi aizsargi mīl un var pieslēgties uzbrukumam, taču tiešo funkciju veikšana varētu būt problēma, it sevišķi, ja ritmu noķers Nīderlande.
Nīderlandei ir par ko padomāt. Galvenie akcenti sastāvā ir palikuši nemainīgi, taču nav snieguma laukumā. Tikai divi iemesli, kāpēc tika zaudēts Dānijai: 1)nav ierastā pārākuma fiziskajā sagatavotībā; 2) nav ierastās bumbas kustības uzbrukumā. Faktiski otrais punkts izpaliek pirmā dēļ. Galvenie favorīti uz neizkļūšanu no grupas. Zīmīgi, ka vislabāk izskatījās Afelajs, kurš šosezon vispār praktiski nav spēlējis. Svaiguma faktors?
Euro 2000 vienā grupā bija Portugāle, Anglija, Vācija un Rumānija, bet no grupas izkļuva Portugāle un...Rumānija. Šogad rumāņu lomā mēs varētu sagaidīt Dāniju. Sastāvam trūkst tik spilgtu spēlētāju kā Tomasons, Kristians Poulsens, Gronkjērs un Grāvesens, taču ir solīda komanda. Pasvītrošu – komanda, ar labām iestrādnēm un saviem līderiem visās līnijās. Uzvarēja, jo vāji spēlēja pretinieks, taču – pagaidām arī pārējie grupas grandi nespīd. Ir potenciāls...
Itālija pārsteidza. Vērojot sniegumu pārbaudes spēlēs, gribējās meklēt striķi. Komandai bija akūtas problēmas ar uzbrukuma uzsākšanu, jo aizsargi daudz kļūdījās presinga apstākļos. Tieši tāpēc aizsardzības līnijā bija de Rossi. Treneris malacis – saprata, kur ir sūce un aizbāza to. Balotelli un di Natales maiņa bija simboliska. Balotelli neiederas, turklāt šis nav stāsts par rasismu...Pret Spāniju spēlēja tā, kā būtu jāspēlē visiem – pēc iespējas mazāk ļaujot viņiem kontrolēt bumbu. Aizsardzība beidzot bija ciešama, taču – uz pussargu rēķina. Parasti itāļi sāk lēni, knapi izlienot no grupas, bet šogad nekā tamlīdzīga. Vēl viens piemērs, kas iezīmē daudzās pārmaiņas. Vai tās ir uz labu? Grūti pateikt.
Spānija sāka gluži kā iepriekšējo Pasaules kausu. Spēlēšana bez neviena uzbrucēja bija kā šaušana ar tukšām patronām. Visticamāk, nākamajās spēlēs pamatsastāvā redzēsim Toresu. Vēl viena interesanta lieta – spēlējot ar pussargu armiju, ierastā dominance vidējā līnijā bija izkūpējusi gaisā. Pretinieki, jūs to redzējāt? Klusi pagaidām ir Čavi un Injesta. Nemanāmi veterāni lielajā futbola forumā parasti nozīmē vienu – viņiem vienkārši vairs nav spēka, nevis - viņi vēl tikai uzņem apgriezienus...
Horvātija atkal noteikti iepriecināja visus neitrālos futbola vērotājus, kuri cerēja uz skaistu futbolu. Jā, tas izdevās, taču – pret īriem. Proti, spēles maniere nav mainījusies, izpildītāji arī lielākoties tie paši, kas pirms 4 gadiem, taču šos 4 gadus nevaram saukt par „progresa četrgadi”. Pirms 4 gadiem, kad jaunā komanda apstājā ¼ finālā, tika prātots, ka šogad horvāti būs vēl spēcīgāki, taču diemžēl spēlētāju lomas klubos ir darījušas savu – viņi ir atgriezušies...vecāki.
Īriju uzskata par pastarīšiem, turklāt pelnīti. Izlases sniegums ir labs tests, kas saucas – kā Eiropas čempionātā izskatās premjerlīgas vidusmēra spēlētāju izlase? Redzēsim, ar ko tas viss beigsies, taču iekost viņi var, ja netiks novērtēti. Vārtsargs Givens, kurš tika uzkatīts par komandas drošāko balstu, ir sācis neveiksmīgi, iekļūstot pat LTV dienas momentā. Kā lai uz kaut ko cer, ja tā notiek?
Anglijas izlase nospēlēja necerēti labi. Neizšķirts pret Franciju ir labs sasniegums, ja paskatāmies uz kopējo ainu laukumā. Laba spēle aizsardzībā, taču vidējā līnijā prasās pēc citādiem akcentiem, par uzbrukumu nerunājot. Velbeks kā smailes uzbrucējs – tā bija neveiksme jau rakstot pieteikumu. Kamēr nav Rūnijs, angļiem ir jāatmet visas domas par spēlēšanu ar vienu uzbrucēju, kas nekad īsti nav strādājusi – arī ar Rūniju. Oksleids – Čemberleins pārbaudījumu neizturēja, Džerards – nospēlāja savu labāko spēli sezonā. Cerīgi...
Francija šogad noteikti izkļūs no grupas, taču tie arī varētu būt griesti. Blāns ir izveidojis komandu ar jēgu un ideju, taču tai vēl ir jādod laiks. Benzemā vēl joprojām izlasē spēlē vājāk nekā klubā, Riberī izlasē ir vēl individuālāks nekā „Bayern”. Problēmas varētu sagādāt aizsardzības līnija, tāpat lielas lietas nevajag gaidīt no uzbrucējiem, taču komanda ir monolīta, tāpēc, ievērojot disciplīnu, sevi neapkaunos.
Ukraina parādīja, ko nozīmē spēlēt mājās. Izlases ziedu laiki bija 2006. gadā, kad Ševčenko vēl bija jauns, Voroņins – talantīgs, Šovkovskis – stabils, bet Rebrovs vēl nebija beidzis karjeru. Uz papīra no ukraiņiem nekas nav jāgaida, taču uzvara pret Zviedriju ir labs pieteikums izkļūšanai no grupas. Pavisam noteikti var atņemt vēl pa kādam punktam. Tikmēr Ševčenko parādīja, ko futbolā nozīmē pieredze, intuīcija, meistarība jeb – rutīna.
Zviedrija ir pie sienas jau pēc pirmās kārtas. Godīgi sakot, viens no pēdējā laika pelēcīgākajiem izlases modeļiem. Ja Ibrahimovičs no sirds gribēs, varbūt vēl ir cerības, jo viņš māk sev momentus izkārtot arī viens pats. Izlasē trūkst spilgtu izpildītāju, kādi reiz bija Ljungbergs, Larsons un citi. Ir liels bars viduvēju spēlētāju,tikpat kā bez svaigām asinīm. Taču – grupā ir allaž parocīgie angļi...
Saturs 
Portal 
Latest images 
Ieiet 
