Latvijas izlases aizsargs Artūrs Kulda intervijā portālam «allhockey.ru» pastāstījis par iespējām nostiprināties NHL komandā Vinipegas «Jets», diskvalifikāciju pasaules čempionātā un Krisa Čeliosa personību.
Kulda norāda, ka 2009./2010. gada sezonā, kad viņš AHL komandā Čikāgas «Wolves» nopelnīja lietderības koeficientu +47, uz Atlantas «Thrashers» sezonas laikā izsauca tikai trīs hokejistus. «Principā tur praktiski nebija iespēju sevi apliecināt. Atlantā nevienam savainojumu nebija un saprotams, ka tādā gadījumā no AHL uz NHL nevienu neizsauc. Jo īpaši, ja lielajā komandā visiem ir vienvirziena līgumi. Ja runājam par pagājušo sezonu, tad nevienu aizsargu uz vairāk nekā četrām spēlēm neizsauca.»
«Kā vienmēr - 50 pret 50,» par iespēju šosezon nostiprināties «Jets» sastāvā saka Artūrs. «Viss atkarīgs tikai no tevis paša. Jā, treniņnometnē var būt daudz hokejistu ar vienvirziena līgumiem, taču, ja sevi labi apliecināsi, tad visādi var gadīties. Varbūt palikšu. Katrā ziņā ir pienācis laiks spēlēt NHL. Fārmklubā vairs nevēlos, esmu to jau pāraudzis un vairs nav interesanti.»
Tikmēr jautāts par piedāvājumiem no KHL, Kulda uzsver, ka tādu viņam nav bijis. Rīgas «Dinamo» esot apjautājies par Artūra plāniem, taču nekādu sarunu par pārcelšanos uz Rīgu nav bijis.
«Nospēlēju tā, kā parasti,» par epizodi pasaules čempionāta pirmajā spēlē pret Čehiju, kad Kulda savainoja Radeku Martineku, saka Latvijas izlases aizsargs. «Nekad neesmu sevi uzskatījis par rupju spēlētāju. Jā, spēlēju asi, taču man nekad nebija bijuši noraidījumi par sitienu ar elkoni vai pretinieka savainošanu. Bija tā - aizsargs atdeva piespēli, bet es viņam uzskrēju virsū. Spēlēju tālāk - svilpe. Paskatos atpakaļ, bet viņš guļ uz ledus.»
«Martineks pats spēlē NHL, taču pirms mana spēka paņēmiena nez kādēļ piesēdās. Sanāca tā, ka viņš pats nolika man priekšā plecu un ar pakausi atsitās pret apmali. Uz diskvalifikāciju tas nekādi «nevilka»,» uzskata Kulda. «Tajā pat dienā zviedrs lēcienā ar elkoni iesita pa pakausi norvēģim, kurš arī pēc tam čempionātā vairs nespēlēja. Taču zviedram neko neiedeva.»
Tāpat Kulda atceras spēlēšanu kopā ar leģendāro Krisu Čeliosu, kuru uzskata par unikālu cilvēku. «Spēlēt tādā vecumā, tik augstā līmenī un rādīt tādu sniegumu... Fenomenāli. Čelioss bija lieliskā fiziskajā formā. Visi taču ir dzirdējuši par to, kā viņš strādāja uz velotrenažiera saunā. Viņam ir neiedomājama pieredze. Pirmo Stenlija kausu viņš izcīnīja jau 1986. gadā, bet es piedzimu tikai pēc diviem gadiem, un vispār - puse komandas tolaik vēl nebija piedzimusi. Viņš ir īsts komandas spēlētājs - paskaidro un pamāca. Bet pārējie viņā klausās ar atvērtu muti...»