Par dimantiem, rubīniem un ne tikai. „Hokeja talantu parāde – 2012”

petrovich_27 autors 2012-06-28 00:57





Vasaras sākums ir laika posms, kad Ziemeļamerikas hokeja līgas un arī KHL „iezīmē” savu teritoriju – draftē jaunos hokejistus. Lielo līgu klubi mēģina atrast papildinājumus saviem nākotnes sastāviem, bet junioru līgās shēmo īsāka termiņa plānus. Tagad arī Kanādas stiprāko junioru līgu (CHL) ārzemnieku draftā aizrunāti pieci Latvijas jaunie hokejisti. Vai drafts ir izšķirošais jaunā hokejista vērtības mērs? Vai NHL, KHL, CHL draftos tiek paņemti visi tā vērtie?

Nopietnākajā hokeja „cāļu” skaitīšanā – NHL draftā, kas šosezon aizritēja Pitsburgā 22. un 23. jūnijā, – Latvijai iegadījās vēsturisks mirklis. Pirmoreiz Latvijas hokejists „aizgāja” NHL drafta 1. kārtā – Zemgus Girgensons ar kopējo 14. numuru nonāca Buffalo Sabres rīcībā. Šīs pašas NHL ”talantu parādes” 2. kārtā tika nosaukts vēl viena Latvijas hokejista vārds – ar kopējo 52. numuru Pitsburgas virzienā „aizsoļoja” Teodors Bļugers. Šis 52. numurs ir visu laiku trešais augstākais drafta numurs Latvijas hokejistam. Vienai sezonai ļoti neslikti, maigi izsakoties. Latvijas hokejistiem „dāsnāks” NHL drafts ir bijis tikai pirms 10 un 20 gadiem, kad NHL klubi draftēja pa trim Latvijas bāleliņiem, bet ar manāmi zemākiem numuriem. 1992. gadā – 55. (Žoltoks), 136. (Panteļejevs), 243. (Ignatjevs); 2002. gadā – 119. (J. Rēdlihs), 154. (Kr. Rēdlihs), 155. (Bērziņš). Trešās desmitgades cikla ietvaros ir sagaidīts līdz šim „vērtīgākais” NHL drafts; tagad puišiem atliek vien strādāt, lai piepildītu uz sevi liktās cerības.

Vai Girgensons un Bļugers bija vienīgie NHL drafta cienīgie?

Pirms NHL drafta norises dažādos skautu, ekspertu un amatieru sarakstos figurēja vairāku Latvijas jauno hokejistu vārdi – Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, kā arī Ainars Podziņš. Atsevišķās versijās parādījās vēl pa kādam Latvijas censoņa vārdam. Vai viņi nebija tā vērti, lai draftētu?

Nav diskusija par to, vai Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers bija drafta vērti, lai gan viņu, tāpat kā jebkura cita jaunā hokejista, varēšanas parādīs turpmākie gadi un iejušanās pieaugušo hokejā. Tomēr līdzās talantam, mērķtiecībai un fiziskajiem dotumiem NHL draftā tiek vērtēta atvērtība, psiholoģiskais briedums un arī – ziemeļamerikāniskā orientācija. Un vislabāk, ja hokejists līdz draftam nonācis pa ASV vai Kanādas junioru vai vidusskolu čempionātu „skrejceliņu”. Savukārt vairums to, kuri vingrinās KHL saimniecībai pakļautajos MHL klubos, NHL drafta īstenotājiem nav tik interesanti. Jo MHL censoņiem var pietrūkt ne tikai talanta un meistarības, bet arī dedzības virzienā uz Ziemeļameriku kā hokeja Meku.



Protams, ar vingrināšanos Ziemeļamerikas junioru līgās un hokeja skolās ir par maz, lai tiktu uz NHL drafta skatuves. To apliecina arī padsmit drafta vecuma Latvijas hokejistu, kas sezonu aizvadīja Kanādas un ASV plašumos. Taču nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka jaunam spēlētājam Ziemeļamerikā ir būtiski lielāka iespēja tapt draftētam nekā teorētiski tikpat labam hokejistam MHL plašumos. Jo NHL drafts ir nodomu protokols, kas norāda klubu konkrētu interesi un nevēlēšanos izniekot savus „numurus". Turklāt pirmajās kārtās izvēlētie hokejisti vairumā gadījumu faktiski piedalās šajā nodomu procesā, pieņemot visus spēles noteikumus un, protams, publiski nesludinot „rezerves variantu” Eiropā. Tādēļ pirmajās kārtās nejaušību procentu cenšas izskaust.

Un arī tāpēc virkne Krievijas jauno hokejistu mēdz publiski „dedzināt tiltus” un pārspīlēt, bet ar to – precīzi ieskicēt priekšnoteikumu „tikai Ziemeļamerika, tikai NHL”. Piemēram, ar 91. numuru Edmonton Oilers draftētais krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs jau pamanījās paziņot, ka Krievijas hokejs nav domāts viņam, ka jūtas kanādietis... Pēc tam, kad Krievijas mediji „sacepās”, viņam nācās taisnoties, bet šis nav vienīgais gadījums. Jādomā, ka tiešā veidā NHL saimniecības vīri no jaunajiem krieviem neprasa šādus apgalvojumus, bet netiešā veidā – tas arī ir tieši tas, ko NHL piramīda no jaunajiem censoņiem sagaida – biezierunu orientēšanos uz Z-Amerikas hokeja vērtībām.

P.S. Starp citu, šogad NHL nedraftētajiem Latvijas hokejistiem, īpaši tiem, kuri tagad „aizrunāti” CHL draftā, ir iespēja sezonas gaitā parādīt savu dedzību un gaidīt lielo brīdi pēc gada.

Girgensona ēnā

CHL paspārnē esošo spēcīgāko Kanādas junioru līgu – WHL, OHL, QMJHL – klubu ārvalstu hokejistu drafts (CHL Import Draft) jau tradicionāli norisinās ar nelielu nobīdi pēc NHL drafta. Šosezon tas norisinājās tikko – 27. jūnijā. Šis pasākums ir NHL drafta attālināta „kopija” – ar atrunu, ka draftē tikai hokejistus, kuriem nav ASV un/vai Kanādas pavalstniecības, ka katram no 60 klubiem ir tikai divas izvēles iespējas, ka var draftēt arī gadu jaunākus spēlētājus (1995.). Tā kā CHL klubos vairāk par diviem ārzemniekiem nepielaiž, tad CHL klubi nereti no savas otrās izvēles iespējas atsakās, jo tālu nākotni „necementē”. Dažkārt CHL klubi apskata NHL klubus interesējošos ārzemniekus vai dod NHL klubu draftētajiem spēļu praksi. Bet visādi citādi – CHL klubi un arī CHL drafts kopj ziemeļamerikānisko orientāciju un ļauj draftētajiem apliecināt savu labo gribu un vēlmi uzlūkot Ziemeļamerikas hokeja laukumus kā savus.

Katrā gadījumā CHL draftu ne tuvu nav pieņemts uzskatīt par tādu cenas (kvalitātes) zīmi kā NHL ekvivalentu. Jo CHL draftā mēdz būt eksperimenti. Attiecīgi ir diezgan augsts atbiruma procents – spēlētāji, kas ir CHL draftā nosaukti, bet ir varējuši vai palaisti uzspēlēt vien uz dažām spēlēm.

Šogad CHL draftā ir „aizskrējuši” 5 Latvijas hokejisti, un šajā draftā Latvijas pārstāvji ir 6.-tie kuplāk pārstāvētie. Ņemot vērā, ka CHL draftā ir tikai 2 kārtas un 120 izvēles, no kurām kādas 43 šogad netika izmantotas, tad nav slikts rādītājs. Tomēr tas nav rekords, bet rekorda atkārtojums. 2006. gadā CHL draftā tika pieteikti pieci Latvijas hokejisti: Kaspars Daugaviņš (3.), Krišs Grundmanis (30.), Artūrs Ozoliņš (45.), Artūrs Kulda (48.), Kaspars Saulietis (64.).

CHL draftēto Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi CHL klubos regulārajās sezonās. TOP 10 (7+3):




Nevienam un arī pašam Rihardam Bukartam nevarēja būt pārsteigums par to, ka viņu draftēja pirmajā kārtā un tieši Rīgas Dinamo. Tas arī tika atzīmēts uz kopīgas bildes un izziņots kā KHL drafta notikums Nr.1 Latvijā. Dinamiešu “otrais numurs” Georgs Golovkovs gan nav zinājis par Rīgas kluba nodomu nopietnību, bet cerējis uz to. Pamats arī bija ielikts labs – veiksmīga sezona Liepājas Metalurgs saimniecībā, kā arī „saldajā ēdienā” – iekļaušanās Latvijas U-18 izlasē pie caurmērā gadu vecākiem spēlētājiem un gala beigās Latvijas U-18 izlases rezultatīvākā spēlētāja gods U-18 pasaules čempionātā elitē (6 spēlēs 3+2 punkti). „Dinamo ir izteikuši piedāvājumu nākamsezon pievienoties HK Rīga klubam, un uzaicināja uz treniņnometni vasarā. Ceru, ka treniņnometnē sevi pierādīšu un tikšu komandas sastāvā,” spriež Georgs Golovkovs.

Rīgas Dinamo trešais šosezon draftētais hokejists ir vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš jau sezonas piecas ar salīdzinoši īsu pārtraukumu spēlē Šveices jauniešu un junioru hokeja sistēmā. Aizvadītā sezona bija pirmā junioru (U-20) līmenī – Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) komandā HC Lugano U20; pēdējo divu sezonu laikā uzspēlēts arī Latvijas U-17, U-18 un U-20 izlasēs. Merzļikins par draftēšanu uzzinājis pēc fakta, un pēc uzzināšanas bijis patīkami satraukts. „Vispār negaidīju nekādu draftu, jo, manā skatījumā, es īpaši labi nenospēlēju U-18 pasaules čempionātā,” stāsta E. Merzļikins. Ko Tev nozīmē drafta fakts? „To, ka trenēšos vēl vairāk un centīšos būt aizvien labāks un labāks, jo tas tik tiešām priecē, ka ir komanda, kas mani vēlētos, un tā komanda ir no manām mājām,” prieku neslēpj Elvis Merzļikins. Tuvākajās dienās pēc KHL drafta Dinamo pārstāvji vēl nebija sazinājušies ar Merzļikinu. Viņam līdz 2014. gadam paredzētas saistības ar HC Lugano saimniecību, taču līgums nav profesionālais.