Patīkamā Itālija

Anatolijs Kreipāns autors 2012-06-25 12:58




Tas ir ne tikai virsraksts no lielākā itāļu sporta laikraksta "La Gazzetta dello Sport". Jaunā Itālija un Patīkamā Itālija - tas tagad ir gandrīz simbols. Tā ir Itālijas izlases devīze un spēles stils. Iespējams, ka tas jau ir lielākais Itālijas izlases sasniegums EURO 2012. Čezāre Prandelli kvalifikācijas turnīrā ir izmantojis vairāk spēlētāju nekā jebkuras citas izlases treneris un viņš Jaunās Itālijas veidošanu turpina arī finālturnīrā.

"Mūsu mērķis - iziet čempionātu līdz galam. Mūsu nav starp favorītiem un mēs to zinām, taču esmu pārliecināts, ka Itālija var iekļūt četriniekā. Itālijai ir milzīgs iekšējais spēks. Komanda atgādina "Juventus" un var aiziet tālu, jo mums viss tam ir. Mums patīk kopā spēlēt mūsu futbolu, mums ir spēcīgs sastāvs, mēs esam izsalkuši pēc uzvarām - te slēpjas mūsu spēks. Mēs gribam aiziet līdz pusfinālam, jo mums tas ir pa spēkam."
To teica Andrea Pirlo. Ne pēc pirmās un ne pēc trešās finālturnīra spēles, arī ne pirms ceturtdaļfināla pret Angliju, bet gan pāris nedēļas vai pat vēl nedaudz agrāk pirms EURO 2012 finālturnīra. Reakcija uz Itālijas izlases "Il'architetto" teikto bija dažāda - no smīna līdz sajūsmai. Itālija jau ir izdarījusi to, par ko runāja Pirlo un izdarīja to tādā stilā, kādā Itālija jau sen nebija spēlējusi. Čezāre Prandelli padarīja izlasi atklātāku un pieejamāku, viņš iesaistīja izlasē jaunus (ne tikai gadu ziņā) spēlētājus un atcerējās dažus aizmirstos (piemēram - Andrea Barcalji), viņa vadībā Itālijas izlases spēle vairs nav ierobežota trenera dogmās un stingrās shēmās. Prandelli to var atļauties, jo reti kurai komandai vēl ir tik radoša vidējā līnja - Pirlo, Markizio, Montolivo, De Rossi, Motta, Kassano, Džovinko (abi pēdējie pieskaitāmi uzbrucējiem, bet tas nekādā ziņā nemazina viņu radošo lomu komandas spēlē)... Reti kura komanda vēl var tā variēt spēles taktiku un spēles shēmas, turklāt katrā no variantiem Itālijai ir attiecīga līmeņa izpildītāji. Spilgts piemērs tam bija spēle ar Angliju - Madžo vietā aizsardzības labajā malā izgāja Abate un bija ne mazāk lietderīgs, laukuma vidusdaļā pirmo reizi sākumsastāvā izgāja kvartets Pirlo-Montolivo-Markizio-De Rossi, bet spēles beigās uz maiņu nāca Diamanti un Nočerīno, kuru spēle ir daudzveidīgāka un kuri ir daudzpusīgāk izmantojami nekā Di Natale vai Džovinko, kuri - savukārt - nāks tad, kad tieši viņi būs piemērotāki.
Prandelli vadībā atplauka Kassano, viņam nav problēmu ar Itālijas izlases "grūti audzināmo bērnu" Balotelli, bet tajā pašā laikā Prandelli stingri ievēro paša izstrādāto Goda kodeksu - viņš uzreiz paziņoja, ka izlasē nebūs vietas nevienam, kurš jelkādā veidā būs saistīts ar totalizatoru skandālu (Krišito), viņš gatavs atstāt ārpus izlases jebkuru, ja tas pārkāps uzvedības normas ārpus laukuma un tiks sodīts klubā.
Inteliģentais taktiķis Prandelli, kurš savulaik pats bija ļoti labs pussargs (197 spēles A sērijā, trīskārtējais Itālijas čempions, Čempionu un Kausu ieguvēju kausa ieguvējs "Juventus" rindās) ir pabeidzis Itālijas izlases paaudžu maiņu un tagad mūsu priekšā ir cita Itālijas izlase - Jaunā jeb Patīkamā Itālija. Kā nu kuram labāk patīk. Itālijā netrūkst talantīgu futbolistu, taču viens no itāļu futbola stereotipiem paredzēja paļauties galvenokārt uz pārbaudītiem meistariem. Izgāšanās Pasaules kausa finālturnīrā DĀR pierādīja, ka paaudžu maiņu jāveic savlaicīgi. Vēl viens Prandelli nopelns - lai cik svarīga (un tā ir ļoti svarīga) ir Pirlo loma, tomēr Itālijas izlase ir tikusi vaļā no atkarības no Pirlo, no kā visvairāk ir ieguvis...pats Pirlo. Jaunā trenera vadībā Itālija prot gūt baudu no spēles nevis tikai uzvarēt, cenšas kontrolēt bumbu, tiecas uzbrukt. Daudz kas vēl nesanāk, jo tik kardināli spēles pārveides procesi nav īslaicīgi, taču Itālijas izlases jaunā futbola ideoloģija un tās tiekšanās pēc spēles skaistuma nevar nepatikt.

Pusfinālā pret Vāciju itālieši nav favorīti. Neviens pārī pret Vāciju nebūtu favorīts, arī Spānija nē (50/50). Joahims Lēvs pret Čezāri Prandelli - tas ir gaidāmā pusfināla pats galvenais duelis. Katrs no viņiem centīsies ar kaut ko pārsteigt. Pat ja Itālijas zaudēs, tā būs tikai ieguvēja, jo tik daudz simpātiju, cik tā ieguvusi šajā turnīrā, Itālija nav ieguvusi sen. Patīkamās Itālijas tapšanas process taču vēl turpinās - dažādu iemeslu dēļ izlases rindās nav Ranokjas un Krišito, Kassani un Akvilani, Džuzepes Rossi un Pacini (Akvilani, Pacini un Rossi iztrūkumu pirms EURO 2012 daudzi uzskatīja gandrīz vai par nāvējošu, taču Itālijas izlases sniegums tikai lieku reizi atgādin par bagātīgajām futbola talantu raktuvēm...), nav pavisam aizmirsts Džilardino. Komandas tapšanas process ir nebeidzams un Itālija (Prandelli) tajā ir atradusi savu jauno ceļu.