Pele, kuru noķēra kaķis

Raimonds Rudzāts autors 2012-06-25 09:11




Pirmo profesionālo līgumu Fredijs Adu parakstīja 14 gadu vecumā, kļūstot par visu laiku jaunāko profesionālo sportistu Ziemeļamerikas vēsturē. Viņu uzskatīja par vienu no visu laiku talantīgākajiem futbolistiem, pareģoja spožu nākotni, salīdzinot ar neoficiālo futbola karali Pelē. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi, ASV ir aktivizējušās diskusijas par jaunajiem futbola talantiem, tāpēc šis ir pateicīgs brīdis lai atskatītos uz Fredija Adu karjeru un novērtētu, kā šobrīd tā veidojas.

Grandi stāvēja rindā

2003. gads bija interesants laiks futbolā. Lai arī togad lielie futbola forumi nenotika (traģisko Konfederācijas kausu par tādu laikam nesauksim), dažiem spēlētājiem tika sekots ar īpašu uzmanību. Bekhema sāgai noslēdzoties, Madridē sākās līksmība, Mančestrā ieradās mazpazīstamais Krištiano Ronaldu, bet pats klubs lika cerības uz savu „jauno Bekhemu” – Kīranu Ričardsonu. Tikmēr visas pasaules uzmanība tika pievērsta ASV, kur nedalīta uzmanība tika veltīta Fredijam Adu – 14 gadus jaunam futbolistam, kurš noslēdza savu pirmo profesionālo līgumu. Par Adu rakstīja, uzņēma dokumentālās filmas, prognozēs dalījās futbola eksperti. Ažiotāža milzīga, kuru vadīja cerība, ka ap šo puisi tiks veidota ASV izlase, kas dzims jaunā kvalitātē.

2003. gadā 14 gadus veco uzbrūkošo pussargu draftēja MLS komanda „D.C. United”. Lai arī tādi klubi kā „Manchester United” un Milānas „Inter” vēlējās Adu izlaist caur savu jaunatnes gaļasmašīnu, Adu un viņa padomdevēji izvēlējās starmešu apgaismotu, finansiāli ienesīgu ceļu. „Amerikāņu Pelē” sāka savu ceļu futbola pasaulē, saskaroties ar tādu profesionālajam sportam neatņemamu īpašību kā psiholoģiskais spiediens. Adu savā pirmajā sezonā guva 5 vārtus, atdeva 3 rezultatīvas piespēles, reizēm devās komandas pamatsastāvā. 14 gadus jaunam spēlētājam vairāk nekā solīds sniegums, taču ASV tika gaidīts daudz, daudz vairāk...Tomēr, lai arī aizvadīja neizteiksmīgu sezonu, līga viņam atvēlēja vietu Visu zvaigžņu spēlē, iespējams, sagrozot galvu. Pazīmes parādās jau nākamajā sezonā, kad Adu izceļas strīds ar kluba galveno treneri, jo Adu vēl joprojām nebija pamatasastāva spēlētājs. Sak, kā tā var būt – es, zvaigžņu spēles dalībnieks, rezervē? Galvenais treneris Novaks nenoliedza puiša talantu, bet arī piebilda, ka nav īsti viņu kur likt, jo spēles stils neiederas koncepcijā, bet Adu preses konferencē pateica visu, ko par situāciju domā, saņemot diskvalifikāciju. Iespējams, jau tobrīd vajadzēja pacelt acis augšup un padomāt, vai lietderīgāk nebūtu bijis doties uz Eiropu.

Progress aizved uz Eiropu

Par spīti visam, Adu lēnām progresēja, kas arī bija tikai loģiski. Otrajā sezonā 4 gūti vārti un 6 piespēles, trešajā, jau kā pamatsastāva spēlētājs, bija kļuvis par spēles veidotāju, nevis brīvmākslinieku laukumā. Divi vārti un astoņas rezultatīvas piespēles, izsaukums uz ASV izlasi. 16 gadu vecais Adu veidojās par ļoti solīdu profesionāli, bet jau tobrīd ar Pelē viņu vairs nesalīdzināja, jo saprata, cik smieklīgi tas sāk izklausīties. Pārcēlies uz Soltleiksitiju, Adu aizvadīja vēl vienu solīdu sezonu, piedaloties arī pasaules U-20 čempionātā, kurā apžilbināja „Benfica” skautus. 2007. gadā „Benfica” par Adu samaksāja 2 miljonus dolāru. Visi sita plaukstas – puiša karjera turpina iet pareizejā virzienā, bet, nonācis Eiropas futbolā, siltumnīcā audzētais stāds izkalta un novīta. Adu „Benfica” rindās nomocījās vienu sezonu, tā arī nepielāgojoties Eiropas futbolam. Pēc tam tika izīrēts „Monaco”, vēl pēc sezonas – portugāļu „Belenenses”, vēl pēc tam – grieķu „Aris”. Katrs klubs bija kā jauns sākums, katra sezona – kā izgāšanās. Nonācis Turcijas otrajā līgā, Adu uzspīdēja, atgādināja par sevi ASV izlases treneru korpusam un atgriezās mājās, kur tagad, 23 gadu vecumā, vada savas dienas Filadelfijā, šad un tad tiekot uzaicināts arī uz ASV izlasi.

Misija izrādījās par smagu

Fredijs Adu uz „Sports Illustrated” vāka nonāca jau 13 gadu vecumā, neilgi pēc tam noslēdza līgumu ar „Nike”, kļūstot par miljonāru vēl pirms kļūšanas par profesionālu sportistu. Tika pareģots, ka Adu ar laiku pārspēs Taigeru Vudu, Maiklu Džordanu...Tika pareģots, ka viņš vienatnē pacels visu futbolu ASV, padarot to par kulta sporta veidu – viņi paši tam tobrīd pavisam nopietni ticēja. Bet tas bija vēl pirms pirmās profesionālās sezonas, līdz ar to realitāte izrādījās skarbāka. Tomēr Adu stāstā realitātes piegaršas ir maz. Adu bija lielākā alga visā līgā, sezonā nopelnot pusmiljonu dolāru, viņš filmējās reklāmās, tostarp ar īsto Pelē, nopelnot krietnu žūksnīti arī tur. Tomēr realitātes piegarša bija laukumā. 2006. gadā viņš devās atrādīties „Manchester United”, kas nebija par viņu aizmirsuši. Adu tika izbrāķēts, liekot saprast, ka aizvadītie 3 gadi profesionāļos laikam nav gājuši labumā.



Pašlaik Adu spēlē mājās par mazāku naudu nekā pirms nepilniem 10 gadiem, vairs tikpat kā netiek aicināts uz izlasi, nekad nav spēlējis arī Pasaules kausā. Viņam aiz muguras ir 5 Eiropas klubu pieredze, 5 sezonu laikā gūstot 10 vārtus. ASV par viņu ir aizmirsuši, liela daļa vairs nenojauš, ka Adu vēl vispār spēlē futbolu. Kāpēc viņš neprogresēja? Tiek uzskatīts, ka Adu šobrīd ne tuvu nav 23 gadi, bet daudz vairāk. Kā iemesls tiek minēts tas, ka viņa svars vispār nav mainījies kopš 14 gadu vecuma. Ja tā patiešām ir, tad tas būtu viens no izskaidrojumiem tam, kāpēc nebija gaidītā progresa.

Bet ASV vēl joprojām nav atmetuši cerības, ka kādu dienu viņiem uzradīsies kāds supervaronis, kurš aiz sevis vilks visu valsti, ar laiku atnesot arī Pasaules kausu futbolā. Bekhems mēģināja (?), bet – neizdevās. Kopā ar Adu cerības tika liktas uz vēl diviem it kā supertalantiem – Ediju Džonsonu un Santino Karantu. Džonsons, līdzīgi kā Adu, mēģināja atrādīties premjerlīgā, saņemot kurvīti un arī spēlējot MLS, bet Karanta 27 gadu vecumā ir beidzis karjeru. Visi mēģinājumi, kas ir bijuši, ir nevis vienārši izgāzušies, bet izgāzušies ar troksni! Par spīti tam, ASV raugās pēc nākamā futbola talanta, kuram piemistu Lebrona Džeimsa harisma. Starp citu, Lebrons allaž ir ticis sasaistīts ar futbolu, jo abi ar Adu reizē sāka, prognozējot Adu triumfu sasniegumu ziņā, bet tagad, kad izcīnīts pirmais tituls, atkal futbola ļaudis piemin Džeimsu – kā piemēru. ASV izlases galvenais treneris Jirgens Klinsmans, no civilizētas futbola vides nācis cilvēks, rausta plecus par šādu ažiotāžu, sakot, ka tas nav nepieciešams, taču viņā jau neviens īsti neklausās. Tautai ir vajadzīgi jauni varoņi, ap kuriem taisīt reklāmas kampaņas un izvirzīt misijas, kamēr par vecajiem jau ir piemirsts. Īstenībā – atcerēties jau arī mazliet kauns...