Ķīnas olimpiskā cerība kļuvis par ubagu un bezpajumtnieku

Viens no talantīgākajiem Ķīnas vingrotājiem, no kura tika gaidītas olimpiskās medaļas, šobrīd ubago Pekinas ielās.

Divdesmit astoņus gadus vecais Žangs Šangvu pēc treniņā gūtas traumas,
gluži kā daudzi citi viņa kolēģi, tika izsvītrots no Ķīnas nacionālās
sportistu sagatavošanas programmas un nokļuva bezizejas situācijā.


Britu laikraksts “Daily Telegraph” ziņo, ka Ķīnas sportistu sagatavošanas sistēmas līdzinās tai, kāda bija Padomju Savienībā.


Žangs ir dzimis zemnieku ģimenē, un jau piecu gadu vecumā vecāki
viņu nosūtīja uz vietējo vingrošanas akadēmiju. Pēc daudziem gadiem
grūtu treniņu, pilnīgi iztiekot bez pamatizglītības ieguves, viņš sāka
rādīt daudzsološus rezultātus un iekļuva Ķīnas jaunatnes izlasē.


2001. gada Universiādes zelta medaļa kļuva par viņa karjeras
kulmināciju, lai gan visi no viņa gaidīja 2002. gada Atēnu olimpisko
spēļu medaļas. Gadu iepriekš treniņos gūtais Ahilleja papēža savainojums
pielika punktu šīm cerībām. Vingrotājam nācās izlaist olimpiskās
spēles, jo viņš nespēja pilnībā atveseļoties, bet 2005. gadā viņš
pielika punktu savai sportista karjerai, no valsts saņemot vienreizēju
kompensāciju 5000 ASV dolāru apmērā.


Žangs kļuva par picu piegādātāju, tomēr vecā trauma atkal lika par
sevi manīt līdz tādam stāvoklim, ka viņš ne vien nespēja skriet, bet
pat ilgstošu laiku nevarēja arī pastaigāt. Iztērējis visus savus
ietaupījumus, Šangvu bija spiests pārdot savu Universiādes zelta medaļu
par aptuveni 20 ASV dolāriem, lai varētu nopirkt pārtiku, bet pēc tam
bijušais sportists sāka zagt un nokļuva cietumā. Izkļuvis brīvībā, Žangs
sāka ubagot, rādot dažādus vingrošanas priekšnesumus, un līdz pat šai
dienai vēl dzīvo uz ielas.


Žanga Šangvu liktenis, kādu piedzīvojuši daudzi plašākai
sabiedrībai nepazīstami Ķīnas atlēti, satrieca visu valsti, kur
olimpisko spēļu zvaigznes un viņu ģimenes burtiski apber ar dāvanām. Pa
sitienam ir nonākusi visa Ķīnas sportistu sagatavošanas sistēma, kura
nekādā veidā neatbild par saviem audzēkņiem. Daudzi no viņiem, gluži kā
Šangvu, pēc karjeras beigām neatrod savu vietu dzīvē un ir spiesti
vienkārši eksistēt.


Šangvu atzīst, ka šobrīd, skatoties olimpiskās spēles un citus
sporta pasākumus, kad uzvar Ķīna, viņš nejūt nekādu prieku, jo apzinās,
cik daudz jaunajiem sportistiem šī valsts ir sabojājusi dzīvi,
izturoties pret viņiem kā pret atkritumiem.


Žanga Šangvu dzīvesstāsts - video:

Šis ir baigi interesants stāsts, var redzēt, ka būt par sportistu nav nekāda super dzīve, vismaz Ķīnā.