EURO 2012 atklājumi

Anatolijs Kreipāns autors 2012-07-06 12:09






Atklājums - tas mūsdienu sportā vispār un konkrēti futbolā kļūst arvien nosacītāks jēdziens. Mūsdienās vairs nav iespējams parādīties pilnīgi nezināmam spēlētājam Eiropas vai pasaules čempionāta finālturnīrā un tur visus pārsteigt ar savu lielisko spēli. Mūsdienās talantiem seko ja ne gluži kopš zīdaiņa vecuma, tad kopš pirmajiem soļiem futbola laukumā noteikti. Un tomēr - katrs lielais turnīrs atklāj jaunus vārdus, liek runāt par jauniem (ne obligāti gadu ziņā!) futbolistiem, kuri līdz tamlīdzīga ranga turnīros nav manīti vai nav izcēlušies.

Tieši iepriekš minēto iemeslu dēļ viens un tas pats spēlētājs vieniem ir atklājums, bet citiem - gaidīts ar tik labu sniegumu finālturnīrā. Izrādās, ka EURO finālturnīrā ir iespējams sevi pirmo reizi skaļi pieteikt gan 20, gan 33 gadu vecumā... Katram no jums droši vien ir arī vēl savi EURO 2012 atklājumi vai arī gluži otrādi - šajā desmitniekā kāds jums vairs nebija atklājums kaut vai EURO finālturnīra debitantu kontekstā

Vārtsargi. Vai 33 gadu vecumā var kļūt par EURO finālturnīra atklājumu? Var, ja tamlīdzīgs turnīrs ir pirmais tavā karjerā pamatvārtsarga lomā. Sanktpēterburgas "Zenit" un Krievijas izlases vārtsargs Vjačeslavs Malafejevs sen ir stabila vērtība savā klubā un izlasē, taču izlases rindās viņš pirmo reizi bija pirmais numurs šādā turnīrā un pirmo reizi nospēlēja tik pārliecinoši. Jaunajam Krievijas izlases galvenajam trenerim - lai kurš tas arī būs - nebūs viegli izšķirties starp Malafejevu un Igoru Akinfejevu - kurš būs pirmais numurs turpmāk? Akinfejevs gan ir 7 gadus jaunāks... Poļu vārtsargs Pšemislavs Titoņs izkonkurēja no PSV "Eindhoven" pamatsastāva zviedru Andreasu Isaksonu, taču izlases sastāvā viņš pirmo reizi kļuva par pirmo numuru lielā mērā Volceha Ščensnija (arī varēja būt atklājums izlašu līmenī!) noraidījuma dēļ un 25 gadu vecumā apliecināja, ka Polijai par vārtsargu līniju patiešām nav iemesla uztraukties. Un Džo Hārts no Anglijas izlases? Lielisks meistars, vēl pirms diviem gadiem bija viens no labākajiem Premjerlīgā, taču EURO 2012 kļuva par viņa pirmo šādu turnīru izteikta pirmā numura lomā un izskatās, ka Anglijai beidzot ir cienīgs Benksa, Klemensa, Šiltona un Sīmensa pēctecis. Hārtam arī ir tikai 25 gadi. Un 24 gadus vecais portugālis Rui Patrisiu? Viņu jau uzskata par vienu no labākajiem vārtsargiem Eiropā, taču tamlīdzīga ranga turnīrā viņš to apliecināja pirmo reizi. Tik pat labi par atklājumu var saukt Dānijas izlases 30 gadus veco vārtsargu Stefanu Andersenu, kurš par pirmo numuru pirmo reizi karjerā tāda ranga turnīrā kļuva tikai Tomasa Sērensena savainojuma dēļ. Viņš nepievīla. Starp vārtsargiem retāk nekā starp laukuma spēlētājiem parādās kāds gados ļoti jauns atklājums. Tāda profesija.

Aizsargi. Kā pirmo gribu minēt etiopieša un čehietes dēlu Teodoru Gebre Selasi. Jau pēc pirmajām EURO 2012 spēlēm kļuva skaidrs, ka šis 25 gadus vecais aizsargs Liberecas komandā ilgi neizkavēsies. Tā arī notika - jauno sezonu viņš sāks Brēmenes "Werder" rindās Vācijas bundeslīgā. Poļu francūzis Damjēns Perkī, vācietis Matss Hummelss, itālietis Ignacio Abate, spānietis Hordi Alba, zviedrs Andreass Grankvists, ukraiņu grieķis Ivans Hačeridi, anglis Fils Džonss, horvātu jaunais (ne gadu ziņā) centra aizsargs Gordons Šildenfelds... Viņi visi aizvadīja pirmo finālturnīru (vai pirmo pamatsastāvā) un arī izcēlās uz citu debitantu fona. Kur grieķis Kirijakoss Papadopuloss? Patiešām - viņam ir tikai 20 gadu, taču tieši viņu diezin vai var saukt par atklājumu - ja nu vienīgi EURO finālturnīra debitantu kontekstā, jo kurš gan nezina, kāda ir Kirijakosa loma "Schalke 04" aizsardzībā. Vēl varētu minēt vācieti Larsu Benderu, ja vien viņš nebūtu nonācis aizsarga lomā (un guvis vārtus!) piespiedu kārtā, lai aizstātu Žeromu Boatengu - patiesībā viņš ir centra pussargs un Leverkūzenē jau paspējis iemantot "Ballaka pēcteča" lomu...

Pussargi. Čehi Petrs Jirāčeks un Vāclava Pilažs vairs nav nekādi jaunekļi, taču abi "uzpeldēja" tikai kvalifikācijas turnīra laikā un kļuva par Čehijas izlases līderiem. EURO 2012 finālturnīrā Jirāčeks par saviem svarīgajiem gūtajiem vārtiem dzimtenē pat tika nosaukts par "Svēto Pēteri"... Jaunā (starptautiskā) kvalitātē sevi apliecināja poļu vācietis Oigens Polanskis, jau vairākus gadus kā par lielu talantu runā par 22 gadus veco Alanu Dzagojevu, kurš kļuva par vienu no nedaudzajiem gaišajiem tēliem Krievijas izlasē. Dānis Kristians Eriksens jau paspēja iegūt "nākamā Laudrupa" iesauku no paša Johana Kruifa un 20 gadus vecais "Ajax" pussargs apliecināja savas diriģenta spējas, kaut gan Dānijā no viņa gaidīja spilgtāku sniegumu. Nevar nepalikt atmiņā vācieša Marko Roisa debija Vācijas izlases rindās, viens no redzamākajiem Ukrainas izlases rindās bija Jevgeņijs Konopļanka, pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi EURO finālturnīrā Anglijas izlasē izcēlās Teo Volkots, bet Francijas izlasē labu iespaidu atstāja "pilnveidotais Makelele" Ians M'Vila un Johans Kabajs, zviedriem viens no labākajiem bija Rasmuss Elms, kuru pirms pāris gadiem reti kurš zināja...



Uzbrucēji. Dānis Niklas Bendtners pirmo reizi tik spilgti izcēlās EURO finālturnīrā, Portugālē par "nākamo Kantonā" nosauktais Nelsons Oliveira izcēlās ar dažām labām apizodēm, kas apliecina viņa talantu, taču viņš vēl nekļuva par jauno līderi uzbrukumā (varbūt pēc diviem gadiem Pasaules kausa finālturnīrā Brazīlijā?). Horvāts Mario Mandžukičs, kurš nebūt nebija slikti zināms jau iepriekš (un ne tikai tāpēc, ka Horvātija bija vienā kvalifikācijas grupā ar Latviju), ar lielisko sniegumu savā pirmajā EURO finālturnīrā komandas pamatsastāvā nopelnīja līgumu Minhenes FC "Bayern". Mario Balotelli? Noteikti atklājums. Runāja par viņu daudz arī iepriekš, taču ne vienmēr viņa sasniegumu kontekstā futbola laukumā, bet EURO 2012 "SuperMario" vispirms izcēlās tieši ar savu talantu un meistarību. No uzbrucējiem viņš bija viens no spilgtākajiem vispār, starp EURO debitantiem - labākais. Pirmajā Anglijas izlases spēlē izcilus vārtus guva Endijs Kerols, kuram ir tikai 23 gadi un kura personā angļi var iegūt sev neapturamu "tanku" uzbrukuma smailē. Jau nākamajā turnīrā kā uz daudz augstākām vērtībām skatīsies uz Olivjē Žirū un Žeremī Menesu no Francijas izlases, uz ukraini Andreju Jarmoļenko (īpaši pēc Andreja Ševčenko un Andreja Voroņina aiziešanas no izlases)...

Pēc diviem gadiem Pasaules kausa izcīņā Brazīlijā neviens no pieminētajiem (un droši vien no dažiem nepieminētajiem) lielākiem vai mazākiem atklājumiem tādi vairs nebūs. Viņu vietā nāks citi. Kurš no EURO 2012 atklājumiem kļūs pat patiešām izcilu meistaru un pasaules mēroga futbola zvaigsni - to šodien nezina neviens. EURO 2012 ir jau vēsture.

super raksts